Par idejas autoru
“Cik forši būtu, ja kalendārā būtu ierakstīta tā diena, kad mūsu ģimenei rīkot radu salidojumus”. Tieši šī doma pirms aptuveni pirms pieciem gadiem radīja ideju par uzvārdu kalendāru...
Bērnība lielā ģimenē...
Lielā uzvārdu kalendāra autors Edgars Spura dzimis 1985.gada oktobrī Rīgā kuplā 5 bērnu ģimenē. Bērnība, augot 5 brāļu “bariņā”, kā jau var noprast, bija raiba un piedzīvojumiem bagāta. Lai gan visa dzīve noritējusi Rīgas centrā un skolas gaitas pavadītas Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, Edgara spilgtākās bērnības atmiņas ir par Bērzciemu - vienu no zvejnieku ciemiem Kurzemes līča piekrastē. Tur, starp Engures ezeru un jūru ieskautā vasarnīcā, pavadītas daudzas vasaras aizraujoties ar makšķerēšanu, peldēšanu, volejbolu un iepazīstot dabu, mežu un lauku burvību.
Dzimtas salidojumi
Netālu no Bērzciema, Mērsragā, dzīvoja Edgara vecmamma no mātes puses, viņas dzimta, Rožkalni, katru gadu vasaras beigās rīkoja lielus radu salidojumus. "Atceros, ka tā bija kā tradīcija, ka katru gadu vasaras beigās visa ģimene sēdāmies tēva žigulī un braucām uz “Jaunpļavām” - nelielu ciemu otrpus Engures ezeram, kur sabrauca radi no malu malām satikties un svinēt radu kopā būšanu. Tie man bija vieni no bērnības mīļākajiem svētkiem, jo vienmēr patikusi lauku māju burvība - lopi, meži, pļavas - un bija arī iespēja dauzīties kopā ar brālēniem, māsīcām un citiem sava vecuma bērniem. Tā nu, gremdējoties atmiņās, aizdomājos - cik labi būtu šo tradīciju atjaunot un visi radi zinātu, kurā datumā tikties - lai var laicīgi saplānot šo dienu un nevienam nebūtu atrunas, ka nevar ierasties. Iespējams, varētu kalendārā ierakstīt vienu datumu - tā, lai neaizmirst neviens. Tā domājot, nonācu pie idejas - varbūt ne jau vienīgi manai ģimenei varētu būt šāda diena kalendārā. Kāpēc gan visām Latvijas ģimenēm nevarētu palīdzēt biežāk satikt savus radus un svinēt ģimenes svētkus?" stāsta Edgars.
Tā tapa vīzija par “Uzvārdu Kalendāru”.
Rožkalnu dzimtas salidojums "Jaunpļavās"- 1989.gads
Mūzika
Edgars 2004.gadā, pabeidzis vidusskolu, iestājies studēt LSPA (Latvijas sporta un pedagoģijas akadēmijā). Taču, studijas nepabeidzis kājas traumas dēļ, uzsācis darba gaitas gan celtniecībā, gan veicis dažādus darbus klientu apkalpošanas sfērā. 2013.gadā viņš reģistrējis savu celtniecības uzņēmumu, kas arī līdz šai dienai ir viņa galvenā nodarbošanās.
Viena no Edgara dzīves kaislībām ir bijusi mūzika. Lai gan ģitārspēli un dziedāšanu nav mācījies profesionāli - daudzus gadus ir veltījis sapnim spēlēt uz lielākām skatuvēm, ko savā ziņā ir arī piepildījis, jo spēlējis teju visos lielākajos festivālos Latvijā, kā arī kopā ar grupu Stonestreet spēlējis festivālos Spānijā, Anglijā un Skotijā. Bijis arī šova koru karu dalībnieks Rīgas sarkanajā uguns korī. Šobrīd mūzika Edgara dzīvē vairs nav ikdiena, jo viss laiks tiek veltīts uzņēmuma vadīšanai, ģimenei un citām lietām - taču akustiskā ģitāra un skaistākās latviešu dziesmas ir neatņemama sastāvdaļa gandrīz ikvienos svētkos.
Ģimene
Edgara ģimenes stāstā mīlestība, ģimeniskums un cieņa pret dzimtas saknēm vienmēr spēlējusi lielu lomu. 2013. gadā Edgars iepazinās ar Jolantu – šī tikšanās vēlāk kļuva par pamatu stiprai un mīlošai ģimenei. Trīs gadus vēlāk, 2016. gadā, abi viens otram teica "jā" vārdu, sākot kopīgu dzīves ceļu. Šodien viņu ģimenē aug divi dzīvespriecīgi dēli – Jēkabs un Everts, kuri tiek loloti un audzināti ar patiesu mīlestību.
Interesants fakts, kas piešķir īpašu lepnumu Spuru dzimtai, ir tas, ka Edgara vectēva brālis bija Alfrēds Spura – Latvijā plaši zināmais deju kolektīva “Dancis” horeogrāfs un vadītājs. Alfrēda ieguldījums latviešu kultūrā atspoguļo dzimtas radošo garu un spēju iedvesmot nākamās paaudzes.
Svarīgi ir lolot ģimeniskās vērtības un saglabāt cieņu pret savām saknēm, vienlaikus veidojot jaunas tradīcijas nākamajām paaudzēm - šīs vērtības ir vienmēr bijušas Latvijas kā stipras tautas stūrakmens un spēks.
